#Vadītāja izaicinājumi - Citu neapzinātā nekompetence
Vadītājs ikdienā domā, organizē un vada darba proces tā, lai panāktu uzņēmuma vai nodaļas efektivitāti. Tas nozīmē, meklē un atrod iespējas, kā gudri izmantojot resursus un cilvēkus, sasniegt ieplānotos rezultātus.
Vadītājs ir sava veida 'centra punkts'. Tas ne tikai vada sava amata padotībā esošos cilēkus, bet sadarbojas ar paša vadību un sava līmeņa kolēģiem-vadītājiem (ja tādi ir), ar ārējiem specialistiem, iestādēm un partneriem.
Viens no lielāliem izaicinājumiem, ar kuriem sastopas vadītājs mūsdienās, ir citu nekompetence, kuru var novērot gan darbiniekos, gan sava līmeņa un augstākstāvošos kolēģos, gan sadarbībā ar citām iestādēm un partneriem. Iespējams, ka pašu un citu nekompetence ir darba procesa sastāvdaļa.
Nekompetence nav kaut kas unikāls. Es teiktu, ka tā pat ir sava veida norma - mēs nevaram būt kompetenti visā un pilnībā. No otras puses, darbinieka nekompetence var maksāt ļoti dārgi uzņēmumam, klientam, sabiedrībai kopumā.
Grūtība ir tajā, ka nekompetence var būt neapzināta. Cilvēks var nejusties tā, ka viņš ir nekompetents. Neapzināti nekompetents cilvēks neapzinās savu nekompetenci un vienlaicīgi nav arī spējigs uzklausīt kompetentus cilvēkus, jo viņš vienkārši nesaprot, par ko iet runa. Tajā pat laikā, nekompetents cilvēks ir ļoti pārliecināts par sava redzējuma pareizību, pat atzīstot, ka viņam nav pieredzes noteikta jautājuma risināšanā, viņš ir pārliecināts par to, kas būtu jādara, īpaši, ja tas skar citu darbus un atbildības. Dainings-Krīgers apraksta to ka neapzinātās nekompetences stāvokli. Šim stāvoklim ir raksturīgi būt pārliecinātam par saturu, vienlaicīgi neuzņemoties atbildību par sekām.
Ko varētu šajā sakarā darīt?
1. Veido un uzturi siltas attiecības ar kompetentiem cilvēkiem, īpaši, ja tie ir kompetenti jomās, ar kurām strādā tu un tava nodaļa. Mudini to darīt ari savus kolēģus un darbiniekus.
2. Lasi profesionālo literatūru un atrodi veidus, kā tu vari regulāri iegūt aktuālāko informāciju, kura tel palīdz realizēt tavas profesionālās vajadzības. Piemēram, tās var būt grupu supervīzijas, konsultācijas, dažāda veida mācības. Svarīgi, lai šajās praksēs pēc iespējas veidojas kontakti ar citiem speciālistiem. Mudini to darīt ari savus kolēģus un darbiniekus.
3. Tad, kad redzi, ka speciālists ir ļoti pārliecināts vai arī tu sevī noķer tādu lielu pārliecības sajūtu par to, kā darīt to, par ko tev ir jānes atbildība, atrodi iespēju pārbaudīt, vai tā tiešām ir, parunā par savu jautājumu ar civēkiem ar līdzīgu atbildību. Izrunā savā darbā un vienojies ar kolēģiem par to, kā jūs rīkosietes, ja sastapsiet situāciju, kuru jums nav pieredzes risināt esošos apstākļos.
4.Paturi prātā to, ka runājot pa neapzināto nekompetenci, mēs nerunājām par to, kādam ir jābūt cilvēkam, bet par to, kā risināt konkrētu uzdevumu.